Azatioprīns


Kas ir azatioprīns?

Azatioprīns ir imūnsupresants, kas samazina organisma imūnās sistēmas aktivitāti. Šāda veidā medikamentus lieto miastēnijas ārstēšanai, jo miastēnija ir autoimūna saslimšana, kas attīstās veidojoties autoantivielām pret paša organisma šūnām. Azotioprīna komerciālais nosaukums ir Imurāns.

 

Kā darbojas azatioprīns?

Azatioprīns samazina imūnās sistēmas aktivitāti, kā rezultātā samazinās acetilholīna receptoru antivielu produkcija.

Normālos apstākļos imūnsistēma ražo antivielas lai cīnītos ar organismam uzbrūkošajām baktērijām un vīrusiem. Miastēnijas gadījumā, imūnā sistēma veido autoantivielas pret acetilholīna receptoriem. Šīs antivielas iznīcinā vai bloķē specifiskos receptorus un, līdz ar to ir traucēta signāla pārvade no nervgaliem. Muskulatūra nesaņem signālu un rezultātā pacientam rodas grūtības veikt kustības.

Azatioprīns samazina imūnās sistēmas aktivitāti, kā rezultātā samazinās acetilholīna receptoru antivielu produkcija. Receptori pakāpeniski reģenerējās, neiromuskulārā pārvade uzlabojās, rezultātā spēks muskuļos pieaug un samazinās muskulatūras nogurdināmība.

Pakāpenisks efekts sagaidāms pēc 3-12 mēnešiem, kopš terapijas uzsākšanas. Pēc azatioprīna efekta panākšanas, ir iespējams, atcelt citus miastēnijas ārstēšanai pielietotos medikamentus.

 

Svarīgi momenti lietojot azatioprīnu

Tā kā azatioprīns ir spēcīgs medikaments, pirms tā uzsākšanas, rūpīgi jāizvērtē visus ieguvumus un riskus. Ārstam rūpīgi jāievāc informāciju par pacienta hroniskajām saslimšanām, kā arī par medikamentiem, ko pacients jau saņem, it īpaši jāuzmanās lietojot allopurinolu, ACE inhibitorus, kā arī asins šķidrinošus medikamentus. Arī citiem medikamentiem ir mijiedarbība ar azatioprīnu. Tādēļ, lietojot azatioprīnu, jākonsultējas ar savu ārstējošo ārstu vai farmaceitu. Medikamentu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai!

Azatioprīns ir kontrindicēts pacientiem ar paaugstinātu jutību pret azatioprīnu vai jebkuru no zāļu sastāvdaļām. Pacientam obligāti jāsniedz informāciju ārstam par iepriekš pārslimotām aknu un aizkuņģa dziedzera saslimšanām, smagām bakteriālām vai vīrusa infekcijām.

Azatioprīna lietošana var novest pie kaulu smadzeņu darbības traucējumiem un paaugstinātiem aknu disfunkcijas rādītājiem. Tādēļ, lietojot azatioprīnu, nepieciešams regulāri kontrolēt asins analīzes lai savlaicīgi pamanītu kādas novirzes no normas.

 

Kā pareizi lietot azatioprīnu?

Klīniskais uzlabojums galvenokārt gaidāms pirmā gada laikā pēc azatioprīna uzsākšanas.

Azatioprīns jālieto stingri ievērojot visus ārsta norādījumus. Nekādā gadījumā nedrīkst patvaļīgi pārtraukt medikamenta lietošanu vai palielināt tā devu.

Miastēnijas pacientiem šo medikamentu jālieto ilgstoši. Klīniskais uzlabojums galvenokārt gaidāms pirmā gada laikā pēc azatioprīna uzsākšanas. Uzlabojums ir pakāpenisks, var paiet vairāki mēneši, kamēr pacients jūt ievērojamu uzlabojumu.

Azotioprīna deva variē no 100-200 mg dienā. Ja lietojiet azatioprīnu vienu reizi dienā, un sanāk izlaist devu, turpiniet lietot medikamentu no nākošās devas. Nekādā gadījumā neieņemiet dubulto devu. Ja nācies izlaist vairākas devas, obligāti jākonsultējas ar ārstējošo ārstu!

Lai izvairītos no iespējamām kuņģa problēmām, vēlams ēst nelielām porcijām vairākas reizes dienā. Vairāk izvēloties žāvētus augļus, sausiņus vai cepumus, vēlams izvairīties no trekniem un ceptiem ēdieniem.

Pacientam nepieciešama ikgadēja vakcinācija pret gripu un pneimokoku, jo jebkura infekcija var pasliktināt miastēnijas gaitu. Dzīvas vakcīnas pacientiem ar imūnsupresīvo terapiju ir kontrindicētas.

 

Azatioprīna iespējamie blakusefekti

Lielākā daļa pacientu medikamentu panes labi un bez nopietnām blakusparādībām. Tomēr, ja parādās kādas blakusparādības, pacients rūpīgi jānovēro - vai tā ir alerģiska reakcija, vai reakcija uz medikamenta uzsākšanu, kas parasti pazūd, organismam pierodot pie azatioprīna.

Ja pēkšņi parādās nātrene, pietūkums sejā, lūpās vai mēlē, grūtības elpot, pacientam noteikti jāpārtrauc lietot azatioprīnu un jāgriežas pie sava ārstējoša ārsta vai neatliekamas medicīniskas palīdzības.

Ja parādās slikta dūša, vemšana, caureja, paaugstināta temperatūra vai drebuļi, apetītes zudums, sāpes vēderā, apsārtumi uz ādas (īpaši vējbakas vai jostas roze), klepus, sāpīgs kakls, asiņains urīns vai fēces, bālas fēces un/vai tušs urīns, iedzeltena āda un/vai acis, tumšāka āda vai nagi, sāpes muskuļos un/vai locītavās, matu izkrišana vai izmaiņas menstruālajā ciklā, obligāti jāinformē savu ārstējošo ārstu.