Plazmaferēze


Myasthenia gravis (MG) ir autoimūna slimība. Normālos apstākļos imūnā sistēma organismu aizsargā pret vīrusiem un baktērijām. MG gadījumā imūnā sistēma sāk ražot antivielas, kļūstot pārlieku aktīva un radot nevēlamus efektus. Šīs antivielas, kas tiek sauktas par acetilholīna receptoru antivielām, iznīcina vai bloķē konkrētus receptorus, kas rezultējas ar muskuļu vājumu. Plazmaferēzes laikā (tiek saukta arī par plazmas apmaiņu) šīs antivielas tiek izvadītas no asinīm.

Kas ir plazmaferēze?

Tā ir procedūra, kuras laikā asinis tiek sadalītas 2 daļās - asinsšūnās un plazmā (asiņu šķidrā daļa). Plazma tiek izvadīta un aizstāta ar jaunu - svaigi saldētu plazmu, albumīnu un/vai plazmas aizstājēju. Procedūra bieži tiek saukta par plazmas apmaiņu.

 

Kādēļ man vajadzētu veikt plazmaferēzi?

Daži iemesli plazmaferēzes veikšanai:

  • • Lai novērstu strauju muskuļu spēka samazināšanos;
  • • Lai uzlabotu muskuļu spēku pirms operācijas;
  • • Ārstēšanas iespēja situācijās, kad citas ārstēšanas metodes nenodrošina pietiekamu slimības kontroli.

 

Cik plazmas apmaiņas man būtu jāveic un kur tas notiek?

Plazmaferēžu skaitu, izvērtējot pacienta stāvokli, nosaka ārstējošais ārsts. Daži pacienti tiek ārstēti pēc plāna- pirmdiena, trešdiena, piektdiena. Citiem pacientiem plazmaferēze tiek ordinēta katru dienu, reizi nedēļā vai reizi mēnesī. Plazmaferēze tiek veikta slimnīcas apstākļos.

 

Kas mani sagaida plazmaferēzes laikā?

Sākumā abu roku vēnās tiek ievietotas adatas. Atsevišķos gadījumos var tikt izmantotas tikai vienas rokas vēnas. Ja roku vēnas ir pārāk mazas, tad plazmaferēzes veikšanai, ievietojot speciālus katetrus, var tikt izmantotas lielās vēnas, kas atrodas plecu joslā vai cirksnī.

Pirms plazmaferēzes veikšanas ir svarīgi paēst un neizlaist nevienu ēdienreizi, ja vien ārsts nav rekomendējis rīkoties citādāk. Plazmaferēzes laikā pacients var uzņemt šķidrumu. Pirms procedūras veikšanas pacientam ir jāiztukšo urīnpūslis, kā arī medicīnas personālam var lūgt nodrošināt urīnu absorbējošus ielikņus vai speciālu trauku urīna savākšanai, ja nepieciešamība urinēt rodas plazmas apmaiņas laikā. Procedūras laikā abām rokām jābūt nekustīgām.

 

Cik ilgi notiek plazmaferēzes?

Vidēji procedūra ilgst no vienas līdz trīs stundām. Procedūras ilgums atkarīgs no pacienta svara, auguma un nepieciešamā apmaināmās plazmas daudzuma.

 

Kā es jutīšos pēc plazmaferēzes?

Daudzi pacienti pēc plazmaferēzes jūtas labi. Daži jūt nogurumu. Ja pēc procedūras veikšanas pacients nepaliek slimnīcā, bet dodas mājās, tad vēlams nesēsties pie automašīnas stūres pašam, bet lūgt kādu jūs nogādāt mājās.

 

Cik ātri pēc plazmaferēzes veikšanas parādās ārstēšanas pirmie rezultāti?

Plazmaferēzes rezultātā muskuļu spēks uzlabojas ātri. Lielākajā daļā gadījumu pacienta stāvoklis sāk uzlaboties pirmo pāris dienu laikā.

 

Cik ilgi saglabājas ārstēšanas efekts?

Tipiski, pacietam, kas saņēmis trīs līdz piecas plazmas apmaiņas nedēļas vai divu laikā, efekts saglabājas no viena līdz diviem mēnešiem. Pēc mēneša vai diviem acetilholīna receptoru antivielu skaits asinīs atjaunas pirms plazmaferēzes kursa veikšanas līmenī.

 

Kādas ir iespējamās blakus parādības?

Biežākās blakus parādības pēc procedūras ir strauja asinsspiediena samazināšanās, ģīboņa sajūta, galvas reibonis, neskaidra redze, vēsuma sajūta, svīšana, vēdera krampji.

Retas blakus parādības var būt asiņošana, kuru izraisa medikamenti, kas pasargā organismu no trombu veidošanās, tirpšanas sajūta lūpās, roku un kāju pirkstos, alerģiskas reakcijas, kas izpaužas kā nieze, apgrūtināta elpošana, izsitumi.