Visbiežāk MG ārstēšanā tiek izmantota medikamentoza terapija. Antiholinerģiskie līdzekļi palīdz acetilholīnam ilgāku laiku palikt neiromuskulārajā telpā un aktivēt lielāku receptoru skaitu. Kortikosteroīdi (piemēram, Prednizolons) un imunosupresanti tiek lietoti imūnās sistēmas darbības nomākšanai. Intravenozi imunoglobulīni ietekmē patoloģisko antivielu veidošanos un funkcionēšanu. Nesen MG ārstēšanai kļuva pieejamas monoklonālas antivielas (piemēram, Rituksimabs). Rituksimabs parādījis sevi kā efektīvs medikaments, ārstējot pacientus ar pozitīvam antivielām pret muskuļspecifisko tirozīnkināzi (MuSK). Pašlaik medikamentu terapijā saņem arī MG pacienti ar pozitīvām antivielām pret acetilholīna receptoriem. 2016. gadā parādījās jauns medikaments ekulizumabs, kurš tiek lietots gadījumos, kad pacienti ar pozitīvam antivielām pret acetīlholīna receptoriem nepietiekami reaģē uz pārējo terapiju. Pašlaik MG medikamentoza terapija strauji attīstās, un 2021. gadā parādījās jauns medikaments – efgartigimods, 2022.gadā – ravulizumabs, kuri tiek pielietoti MG rezistentu formu ārstēšanā.
Timektomija (aizkrūts dziedzera jeb tīmusa evakuācija) ir vēl viena metode, ko pielieto MG pacientu ārstēšanā. Aizkrūts dziedzeris jeb tīmuss atrodas aiz krūšu kaula un spēlē svarīgo lomu imūnas sistēmas darbībā. 10 – 15 % MG pacientu ir sastopams tīmusa audzējs, kas ir jāoperē sakarā ar augstu ļaundabīgā audzēja attīstības risku. Bieži, dažus mēnešus pēc timektomijas veikšanas, vēro muskuļu spēka pieaugumu. Dažiem pacientiem muskuļu vājums pēc timektomijas veikšanas var izzust pilnībā un iestājas slimības remisija. Simptomu uzlabojums pēc operācijas katram pacientam ir individuāls.
Plazmaferēze arī ir efektīva metode MG ārstēšanā. Procedūras laikā no asinīm tiek evakuētas patoloģiskās antivielas. Pēc plazmaferēzes veikšanas var novērot izteiktu muskuļu spēka uzlabojumu, taču efekts parasti ir īslaicīgs, jo turpinās patoloģisko antivielu izstrāde, tāpēc var būt nepieciešamas atkārtotas procedūras. Plazmaferēze ir sevišķi noderīga izteiktu MG simptomu gadījumā, ka arī pirms ķirurģisko operāciju veikšanas.
Ārstēšanas metodes izvēle ir individuāla. Ārstēšanas mērķi tiek individualizēti, balstoties uz pacientu vecumu, dzimumu, muskuļu vājumu un neiroloģisko deficītu.
Prognoze
Šobrīd pieejamās ārstēšanas metodes ir pietiekami efektīvas, tāpēc daudzu MG pacientu perspektīvas ir labas. Atsevišķos gadījumos terapijai nav pietiekams efekts un pacienti var atzīmēt grūtības ikdienas aktivitāšu veikšanā. Lai gan MG nav izārstējama, vairumam pacientu, kas saņem terapiju, ir vērojams muskuļu spēka pieaugumu. Dažos gadījumos MG pacientiem var iestāties remisija, kuras laikā nav nepieciešama ārstēšana. Nākotnē nepieciešami jauni preparāti ar augstāku efektivitāti un mazākiem blakusefektiem. Neskatoties uz to, ka šobrīd ir daudzas iespējas palīdzēt MG pacientiem, ir vēl ļoti daudz darba, ko ieguldīt un daudz lietu, ko pētīt. Klīniskie pētījumi MG jomā attīstās ļoti strauji un nākotnes iespējas ir ļoti optimistiskas!