Fiziskās aktivitātes un miastēnija
- Pētījumu un pierādījumu trūkuma dēļ nav klīniskas vienprātības un vadlīniju par vingrojumiem un fiziskām aktivitātēm, kā arī pamatotu zināšanu par to, kā treniņi ietekmē slimību.
- Tomēr arī neiromuskulāru slimību gadījumā ar muskuļu vājumu kā galveno simptomu regulāras fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē simptomus.
- Muskuļu vājums un tam sekojoša mazkustīga uzvedība palielina risku iegūt lieko svaru, attīstīt elpceļu infekcijas un osteoporozi, līdz ar to palielinot dažādu komplikāciju un traumu risku.
- Daudzi MG pacienti cieš no blakusslimībām, kuru ārstēšanā fizisko aktivitāšu ieguvumi ir nepārprotami.
- Kopumā spēka treniņi ar nelielām slodzēm ir labi panesami un var veicināt muskuļu spēka uzlabošanos, muskuļu palielināšanos apjomā, roku veiklību un mazināt muskuļu nogurumu.
Fiziskie treniņi
- Pirms uzsākt vingrošanu un treniņus, nepieciešams konsultēties ar savu ārstu un fizioterapeitu.
- Treniņus ir jāieplāno dienas labākajā laikā.
- Rekomendē vieglas un mērenas intensitātes slodzes.
- Vēlams izvairīties no augstas intensitātes aktivitātēm!
- Aktivitātes jāpielāgo katram pacientam.
- Smagos gadījumos pēc iespējas jāveicina vismaz aktīva dalība savās ikdienas aktivitātēs.
Piemēri
- Aerobās slodzes – riteņbraukšana, pastaiga ātrā tempā, dejas.
- Muskuļu spēka vingrojumi lielām muskuļu grupām, kas ir tuvāk rumpim: vēdera preses, sānu, muguras, iegurņa un plecu muskuļi.
- Elpošanas, stiepšanās un līdzsvara vingrojumi.
Vairāk: Miastēnija un fiziskās aktivitātes, Arta Grosmane, fizioterapeite
https://youtu.be/1jjtLgA7UVM