Kas ir miastēnija?
Miastēnija gravis (MG) tulkojumā no grieķu un latīņu valodas nozīmē “nopietnu muskuļu vājumu”. MG ir hroniska autoimūna neiromuskulārā slimība, kurai raksturīgs mainīgs dažādu muskuļu grupu vājums. MG izplatība Latvijā ir 12 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, taču MG bieži vien paliek nediagnosticēta saslimšana, tāpēc MG izplatība varētu būt lielāka.
Simptomi
Miastēnijas gadījumā var tikt bojātas dažādas muskuļu grupas: acu kustību, plakstiņu, košanas, rīšanas un sejas mīmikas muskulatūra. Var tik skarti muskuļi, kuri kontrolē roku, kāju, kā arī elpošanas muskulatūru. Slimība būtiski samazina pacientu dzīves kvalitāti, piemēram, radot redzes traucējumus (acs plakstiņu noslīdējums, dubultošanās un neskaidra redze), runas traucējumus (neskaidra runa, balss nazāla pieskaņa), tiek skarta košļāšanas, rīšanas un skeleta muskulatūrā.
Diagnostika
Diagnostika miastēnijas gadījumā var būt ilgstošs un sarežģīts process, jo muskulatūras vājums var būt arī daudzu slimību simptoms. Bez neiroloģiskās izmeklēšanas miastēnijas diagnozes apstiprināšanai jāveic arī citus papildizmeklējumus: antivielu noteikšana asinīs, elektroneirogrāfija un elektromiogrāfija.
Ārstēšana
Miastēnijas pacientu ārstēšana, kā jau daudzu reto slimību gadījumā, ir ļoti individuāla un atkarīga no pacienta dzimuma, vecuma un slimības smaguma. Pagaidām vēl nav radītas zāles, kas pilnībā spēj izārstēt miastēniju, bet mūsdienās pastāv efektīva ārstēšana, kas ļauj miastēnijas pacientiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ārstēšana var iekļaut sevī medikamentozu terapiju, timektomiju, plazmaferēzi un intravenozus imunoglobulīnus.